Dzimis 1961.gadā Līgatnē. Mācījās Siguldas mūzikas skolā, kur spēlēja skolas pūtēju orķestrī, Rīgas kultūras darbinieku tehnikuma orķestra vadītāju fakultātē un pēc tam studēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Gurija Antipova vokālajā klasē un Leonīda Vīgnera operas klasē, līdztekus dziedot Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”.

1988. gadā debitēja Latvijas Nacionālajā operā Mefistofeļa lomā Arrigo Boito operā “Mefistofelis”. Vēlāk strādājis kā solists Frankfurtes operā (1990 – 1993), Bāzeles operā (1993 – 1996), Vīnes Valsts operā un Vīnes Tautas operā (1996 – 2000). Starptautisku ievērību ieguva ar Mefistofeļa lomu Šarla Guno operā “Fausts” (1996) un titullomu lomu Modesta Musorgska operā “Boriss Godunovs” Vīnes Tautas operā (1998). Pēc 2003. gada apliecinājis sevi kā Riharda Vāgnera opermūzikas interprets.

Kopš 2000. gada strādā brīvmākslinieka statusā, uzstājoties ne tikai uz Milānas “La Scala”, Ņujorkas Metropolitēna un Londonas karaliskā “Kovent Garden” skatuvēm, bet uz daudzu lielāko pasaules operteātru un festivālu skatuvēm – Amsterdamā, Barselonā, Beirutā, Berlīnē, Budapeštā, Cīrihē, Čikāgā, Diseldorfā, Drēzdenē, Gleinburnā, Hamburgā, Ķelnē, Leipcigā, Madridē, Minhenē, Parīzē, Savonnlinā, Sanktpēterburgā, Tokijā, Toronto un Rīgā. Viņa repertuārā ir vairāk kā 90 lomas vācu, franču, itāļu un krievu operrepertuārā. To vidū: Riharda Vāgnera Votāns/ Ceļinieks tetraloģijā “Nībelungu gredzens”, Klingsors un Amforts “Parsifālā”, Telramunds “Leongrīnā”, kā arī titulpartija “Klīstošajā holandietī”. Arī Riharda Štrausa Johanāns “Salomē”, Orests “Elektrā”, Mandrjuka “Arabellā”, Ludviga van Bethovena Pizarro “Fidelio”, Šarla Guno Mefistofelis “Faustā” un Žorža Bizē Cuniga un Eskamilio “Karmenā”, Vičenco Bellīni Sers Džiordžio “Puritāņos” un Rodolfs “Mēnessērdzīgā”, Džoakino Antonio Rossini Bazilio “Seviļas bārdzinī”, Džuzepes Verdi Skarpija “Toskā”, Žermons “Traviatā”, Jago “Otello”, lielinkvizitors “Donā Karlosā”, Silva “Ernāni” un Pročida “Sicīliešu vespere”, kā arī titulpartijas Pētera Čaikovska “Jevgeņijā Oņeginā”, Aleksandra Rubinšteina “Dēmonā”, Modesta Musorska “Borisā Godunovā” un Aleksandra Borodina “Kņazā Igorā”. Egīls Siliņš sekmīgi sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Kirils Petrenko, Kristiāns Tīlemans, Simons Joung, Filips Džordāns un Mareks Janovskijs.

Egīls Siliņš saņēmis Latvijas valsts Lielās Mūzikas balvu 1996., 2000 un 2015. gadā, bet par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Triju Zvaigžņu ordeni (2008.)