Latviešu operdziedātāja un vokālā konsultante

Dzimusi 1944. gadā Cēsu pusē. Mācījusies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, bet 1966. gadā uzsākusi mācības Ļeņingradas konservatorijā. Vokālo mākslu mācījusies pie Irēnas Donavas (Rīga), Antoņinas Grigorjevas (Ļeņingrada) un Valentīnas Lazko (Kazaņa).

Pēc augstskolas absolvēšanas strādājusi Joškarolas pilsētas muzikālajā teātrī, Kazaņas operas un baleta teātrī un Tallinas operā. 1976. gada sākumā māksliniece atgriežas Latvijā, kur vairāk nekā 20 gadus viņas dziļais, sievišķīgi daudzkrāsaini tembrētais, liriski – dramatiskais soprāns apbūra Latvijas Nacionālās operas apmeklētājus. Viņai piemita balss spēks un plastika, dramatisks pārdzīvojums un dvēseles vissmalkākās vibrācijas, izturība, kā arī ļoti laba vokālā tehnika.

Visspilgtāk S. Rajas balss īpatnības un cilvēciskā būtība atklājās Džuzepes Verdi, Rudžero Leonkavallo, Frančesko Čilea un Džakomo Pučīni operās. Neaizmirstamākās lomas uz Latvijas Nacionālās operas skatuves bija Amēlija „Masku ballē”, Elizabete “Donā Karlosā”, Violeta „Traviatā”, Dezdemona “Otello”, Leonora „Trubadūrā”, neda “Pajacī”, Mimī “Bohēmā” un titullomas “Aidā”, „Toskā”, Turandotā”, “Adriānā Lekuvrērā”, “Normā” un „Salomē”. Viņas balss skanējusi ne tikai Latvijā, Igaunijā un Krievijā, bet arī Baltkrievijā, Gruzijā, Moldovā, Ukrainā, Bulgārijā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā un Kanādā.

Par ieguldījumu operas mākslā Solveigai Rajai tika piešķirts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums (1980), bet par Spīdolas lomu Jāņa Mediņa operā “Uguns un nakts” un Mimī lomu Džakomo Pučīni operā “Bohēma” Latvijas valsts Lielā mūzikas balva (1995). Savukārt, 2014. gadā viņa saņēma “Latvijas gāzes” gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas Nacionālajā operā (LNO) ar nosaukumu “Leģendārs mūžs mākslā”. Māksliniece ir uzņemta arī Latvijas Teātra darbinieku savienības zelta fondā (2017) un apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2018).